Fuck you!

Fuck you! Fuck you! Fuck you!
Par to, ka tev liekas nepanesams tas, kas patiesībā ir manas personības kodols.
Par to, ka ar mani kā ar koka lelli apejies.
Par to, ka uzdrīksties uzstādīt noteikumus cilvēkam, kam brīvība ir svarīgāka par visu pasaulē!
Par to, ka pat nepacenties saprast. Vieglāk taču ir izlikties par muļķi.
Par to, ka slēpies aiz citu muguras un par to, ka liekuļo!
Par to, ka liec man just to, ko nejūtu vai negribu sajust.
Par to, ka uzliec nepanesamu spiedienu.
Par to, ka tev tik ļoti vienalga.
Par to, ka notēlo kucēna acis un neaizsargātu dvēselīti.
Par to, ka pats nezini, kas esi, kāds esi, kā esi.
Par to, ka smejies un par to, ka izsmej.
FUCK YOU!

P.S. Es vēl nezinu, vai palika labāk...

Mazliet - vairāk - par daudz.

Vakardiena bij pārdzīvojumu pārpilna.
Vienā mirklī šķiet, ka sirds lūzt vai pušu.
Visa diena nodzīvota apjukumā un ļaunās priekšnojautās.
Ir tik bail pazaudēt tos, ko mīli, vai ne?
Liekas, esmu pieļāvusi ne vienu vien kļūdu. :(
Pienāk vakars - jābrauc pie Bundes! Vai man gribējās?? Par visu vairāk man gribējās būt vienai. Bet kas apsolīts, tas jādara. Ņemot vērā manu nožēlojamo morālo stāvokli un dubļos izvārtītās emocijas, radās dilemma - nedzert nemaz vai dzert tā, ka pasaule griežas pa riņķi un dzīve iekrāsojas gaišākos toņos..?
Ar Santu tikām līdz Ķekavai, kur mums pretī mašīna. Iekāpjot man rokās tiek iegrūsta šampja pudele. Decision made - es šonakt dzeru! :D
Bij jocīga nakts... It kā gribas aizmirsties un ļauties plūsmai, lai vai kur tā vestu, bet tā pavisam atslābt nemaz neizdevās. Varbūt uz mirkli. Bet tās domas, raizes un atmiņas jauktin jaucas pa galvu, lai cik tur arī nebūtu to promiļu... Tāpat jau zinu - no rīta attapšos, ka nekas taču nav mainījies. Problēmas pašas par sevi neatrisinās.
Tādā emocionālā pagrīdē nokļuvusi, es mēdzu ļauties mirkļa vājumam un sastrādāt muļķības. Šonakt, lai arī daudziem tā šķita, bet es varu likt roku uz sirds - neizdarīju neko tādu, kas būtu jānožēlo!! Un ar to lepojos :)
Būs labi. Tagad vajadzīgs mazliet miera un klusuma. Mazliet laika. Viss būs labi. :)
*Snow Patrol - Chasing cars*

Happy summary

1diena, 22.septembris --> Lauma aizbrauc. Ance dodas uz Vecāķu pludmali. Un nopeldās! (:

2diena, 23.septembris --> Ance izšķiež laiku darba meklējumiem un vakarā dodas uz Nacionālo teātri - uz Keriju. Smuki dziedāja, arī horeogrāfija vnk super! (:

3diena, 24.septembris --> Ance izguļās. Vakarā treniņš, uz kuru Vinbergs neierodas, jo iepriekšējā dienā bij pamatīgi.. ..papriecājies! :D Pa pastu BEIDZOT tiek atsūtīts mans koledžas diploms!!


Atziņa! Prieks ir priecīgs, bet vēk priecīgāk ir, ja priecājamies visi kopā... (:

Sick!

Šonakt murgoju.
Redzēju sevi invalīdu ratos - kaut kur baigi steidzos.
Kad pamodos, atšķīru Sapņu Tulku:
"Invalīds, par to būt - BEZDARBS" !!!
Paldies, Likteni, vēl skaidrāku zīmi Tu man nebūtu varējis atsūtīt..!

Atradu vienu.

Es tevī vīlusies
Kā muļķa zaglis tukšā bankā
Bet tevi mīlu
Kā trauslu ziedu aukstā tankā

Tu neraudi, es piedošu
Vēl nav tavs karogs mastā
Vēl tava vecā seja
Naiva bērna maskā

Es zinu liktenis
Kā akls spēlmanis
Ar visu tavu zeltu riskēs
Un zaudēs. Tēt, zaudēs!

-ance-

oooo vakariņš labs! ooo, nu jau divi!

Divas negulētas, fantastiskas, neaizmirstamas naktis. Nedaudz no visa - mazliet no regeja Kosmosa Sunī, mazliet no dejām Oranžā un Cubā, mazliet no iemalkošanas Runcī, Eksporta ielā un pa ceļam, mazliet no naksnīgām uzkodām Hesburger, Chilli Picā un pašu virtuvē, mazliet, nē, pārpārēm draugu mīlestības un sirsnīgo smaidu. :)
Laumu, es ceru, ka arī tev prombraucot būs tikpat daudz gūto pozitīvo emociju un ka šie mūsu izgājieni liks vēl un vēl atcerēties, cik neatkārtojami LABI mums visām ir kopā. Un ja nāk virsū homesickness, sapurinies un apsolies sev izturēt, kaut vai tāpēc vien, ka mēs esam pieradušas savu Laumu redzēt stipru! Bet atceries arī to, ka lai tur vai kas - tevi gaidīsim vienmēr (ar atplestām rokām!) ;)
Cheers! Par īstāko draudzību, ko pasaule pazīst!

Je suis fatiguée!!

Kad nāk virsū nogurums, tad arī emocionāli viss apgriežas kājām gaisā un reizēm birst asaras ne par ko.

Ilgojos pēc mazajām sirsniņām, kas izkaisītas pa visu pasauli.

Un re, tevis man tiešām pietrūkst like hell..!

Nekas.
Everyone gets those ups and downs.

Anceus communis.

Amizanti - jo vēlāk aizeju gulēt, jo agrāk pieceļos. Laikam vainas apziņa moka. Ehh šonakt vispār negulēšu! Nē, tā tiešām nav laba doma. Pusnakts - tas būtu optimāli. Un nevis 3am! Pie visa vainīgs msn - ka es jums saku! Jā, msn un draugi, kas dzīvo radikāli atšķirīgā laika joslas zonā.

Ko lai šodien dara? Viss atkal liekas tik tukšs un bezjēdzīgs. Bet varbūt tā ir tikai tāda rīta depresija (Ances parastā jeb Anceus communis)... Varētu aizbraukt pie omes - vismaz paēstu. Vakarā uz centru - jāpaskatās uz cilvēkiem. Jāpiezvana uz bibleni arī - man tās grāmatas jau mēnesi te stāv. Tāpat nelasu.

Lāc, tev taisnība - man jāatrod darbs. Ja kādam ir kāds piedāvājums, padalieties, ok? Citādāk es jau sāku justies kā liela balamute - tik runā un runā, bet nedara - fui, nesmuki.

Es pati sev esmu apnikusi.

Ar ko lai sāk?

Kā man gribas atzīties mīlestībā! Bet kam?

Varbūt Van Gogam - par ziedošo ķiršu krūmu.
Varbūt rudens jūrai - par iedvesmu un vientulību.
Varbūt Ādamam un Ievai - par grēkošanu.
Varbūt džinam ar toniku - par dzīves jēgu.
Varbūt Napoleonam - par iekarojumiem un saldo krēma pildījumu.
Varbūt Kalifornijai - par RHCP.
Varbūt Luisam StipraiRokai - par džezu.
Varbūt visa beigām - par jaunu sākumu.

Jā, es sākšu ar iemīlēšanos. Man patīk. :)