30.decembris

Vēsturiska diena. Ance un Baiba rezervē aviobiļetes:

Rīga--> Helsinki--> Deli

10.februārī turp, 14.maijā atpakaļ :)

Beware - Latvians are coming!!

es mīlu Unikori

Šodien bijām Inčukalnā - dziedājām tur veco ļaužu pansionātā un bērnu namā. Aizvedām arī mazas dāvaniņas un saldumus. Cilvēku acīs patiess prieks.

Lieki piebilst, ka pēc koncerta raudāju.

Mīlu šo kori, cilvēkus un arī repertuāru! Tā ir mana vieta. :)

black

daudz sliktuma šovakar :(
..un jau likās tik skaista diena - kora mēģis ar izsmiešanos, tad vēl ciemošanās pie trenerītes ar manām mīļajām meitenēm...
bet nē! :(

Stulbi!

Izbesījusies.
Ziemassvētki - lieka brīvdiena, kurā tev dots tieši tik daudz laika, lai aizdomātos par savu nožēlojamo stāvokli, pārdomātu visas dzīves radītās cūcības un izgudrotu čupām jaunu problēmu.

Un man nevajag Ziemassvētkus.

Man ir labi tāpat. Manī sēž kopā būšanas prieks un patiesa mīlestība. Ar laimīgiem cilvēkiem notiek labas lietas - tās tikai jāprot saskatīt.

Dāvanas un tēriņi, 24.decembra pienākumpilnais vakars, sarkanais un uzmācīgi zeltainais, cilvēku pūļi, steiga un pārēšanās - priekš kam... Nē, man no tā visa neko nevajag. Ir daudz kā cita laba.

Šodien saņēmu iepriecinošu ziņu, izrunājos ar cilvēku, kam jau sen biju parādā garu sarunu, un ieguvu jaunu mīļdziesmiņu. Agnes, tas no tavas puses šoreiz - Jose Gonzalez Heartbeats :)

Svecītes. Tās gan es iedegšu. Daudz mazu svecīšu.

Vēlies, vēlies, kaut ko vēlies :*

Fooooorši

Miegs nenāk. Bet, kad paliks gaišs, tad gan nāks! Un tad gulēt nevarēs, jo jāsavāc skolas biedrenes (meitenes no Krievijas) no lidostas :)
Bet vispār... Naktīs tiek pieņemti tie labākie lēmumi (vai ne, Agnes?) :)
Viss kustās, viss notiek, lietas virzās uz priekšu, kamēr visi citi guļ - man prieks!!!
Mūzika fonā gan jau apnikusi... Lai ko liktu, viss tik dzirdēts... Arī Ziemassvētku melodijas jau krīt uz nerviem.
Čau! Es eju darboties tālāk!!

Priecājos dikti!

Lauma ir mājās!!!!!!!!!!! :)) !!!!!!!!!!!! :)) !!!!!!!!!!! :))

P.S. Paldies meitenēm par siltajām emocijām Kolibri eglītē... :) Vairāk tādu vakaru! :*

Ir

Ir parādījusies cerība. Ir pat vairākas cerības!

Bet mana mute ir aizsieta. Māņticība. Baidos, ka izstāstot, viss atkal sabruks.

Bet iekšā optimistisks prieks un mazliet trīcoša sirds...

Māmiņa un tētuks.

Pienāk laiks, kad saproti, ka tavs tēvs, tava māte NAV nemaz ideāli.
Jā, pienāk laiks, kad pēkšņi saredzi tik daudz kļūdu savu vecāku rīcībā. Gribot negribot, ir vilšanās. Zūd uzticība. Parādās kaut kāds nosodījums. Un dusmas par savu bērnības naivumu.
Bet es priecājos, ka lēnām kļūstu pieaugušāka. Tas taču IR labi :)

Bļin.

Tā nāk miegs!
Bet aizmigt nevar.
Domas jaucas pa galvu.
Pazaudējos.
Neiederos.

Viena stunda un četrdesmit minūtes..

..lai aizbrauktu no Dailes teātra līdz Alfai ar autobusu pa Brīvības ielu.

Par Platonu, mani un filozofiju kā tādu.

Let me address this entry in English (for no particular reason, really..).

Lately I've been thinking loads about people, coincidences, fortune and destiny.
I've been questioning myself about losses, injustice, failures and regrets.
I've been investigating Life, hoping to make some valid conclusions.
Yeah right! :D
For a moment I actually convinced myself that there IS a specific life-plan (something like "the right path") for each and every one of us. I believed there is something Big ahead of us, set up by God (..or gods, or whoever you might worship), that needs to be figured out. And once you solve the Big Puzzle, you get the key to The Happy Life.

Well, that's not a completely useless bunch of thoughts, in fact, I've met enough people happy to accept such an approach.

However, it does not satisfy my (all in all sceptical) being.
Simply because (thanks to Plato, the philosopher, whos writing inspired me to view things more critically) I no longer believe in anything Perfect, let it be a perfect juicy pineapple or a perfect happy life...

That great Plato who I mostly hated over the period of last 2 years (while struggling with countless essays on his big ideas), that very man has finally "got me"!

There is no Perfect Thing. There is no life that's fully happy. So what do we strive for? Is it all for nothing? You say you want to live better but what's better? What's good or bad anyway? Is everything relative?

No.

There is no Perfect Life that could be lived. But such life can be imagined.

Can you think of a fully happy life for yourself?
I can.
Can you live it?
I can't.

My ability extends to doing my best at making my choices and shaping myself as an intelligent thinker - all that with an aim to struggle for reaching the unreachable Perfect Life.

Life's all about struggling. And in the end you don't even get what you truly wanted.

Hahahahaha!

P.S. Who knows if I don't discover another personal philosophy by tomorrow morning... :)

Tā.

Viss. Pietiek. Basta! Enough! Dostatočno!
Man vairs nebūs depresiju. Es vairs nesūdzēšos, nečīkstēšu, nežēlošu sevi. Vairs negremdēšos atmiņās. Vairs nesabrukšu zem iedomātas nastas. Nemelošu sev.
Dzīve ir tikai viena (banāla patiesība).
Ko, pie velna, es te čakarējos???
Man ir tik labi, viss ir tik labi, man ir tā veicies un zinu - veiksies arī turpmāk. Dievs nav mazais bērns, ir tikai jābūt tīrai sirdsapziņai.
Man būs sapnis, es sevi sapratīšu, iepazīstot tos, kas man apkārt. Viss notiek uz labu.
Viss notiek uz labu!

just have a little faith in me.
[John Hiatt]

Smaidu :)

Reizēm pietiek ar īsu brīdi kopā ar labu cilvēku un dzīve kļūst daudz gaišāka un tu pats kļūsti tāds, kādam tev jābūt vienmēr - foršs :)

Sad smiles.

Arī fantastiskas draudzības izdziest, laikam ejot un cilvēkiem mainoties.
Žēl tikai, ka tas notiek, kad neesi tam gatavs.
Negribas ticēt, bet cik ilgi var cīnīties par to, kas jau zaudēts??
Man likās, ka draudzība slīd ārā no rokām, bet the truth is - tā jau sen bija izslīdējusi.
Live with it, ance!!

My bright future

Uz nākamo darba apmācību sesiju man jāsagatavo detalizēts apraksts par 2iem tēliem pēc izvēles:

Sivēntiņš
Pele Mele
Putnēns Mollis
Runcēns Francis
Spociņš Lociņš
Krāsu Princese
u.c.

Ja man ļoooti paveiksies un mans apraksts būs radošs un atbilstošs, tad es dabūšu to lomu, kuru visvairāk gribu! Jeee! Vēl tik netieku vaļā no dilemmas - Spociņš Lociņš vai Pele Mele..? :o

P.S. Ja tu smejies, tad viss ir kārtībā! This whole thing is an irony. No, it's a sarcasm.

No title

Es arī gribu mammu un tēti. Abus. Kopā, nevis atsevišķi.
Un nav taisnība, ka tikai tāpēc, ka esi jau pilngadīgs, ir vieglāk.
Nekas, Pāries arī šitais. Reizēm uznāk. Šodien piemēram.

Re kā!

Basketbols tika izgudrots 1891.gadā..
..Springfīldā! :D

Just a notice

Mani pieņēma darbā par projekta vadītāju. Nākamnedēļ sākas apmācības kursi. Forši, ne? ;)

Bet ja godīgi, tad nav ko vēl sapriecāties... Man vēl neviens nav tā pa īstam izklāstījis, kas man būs jādara. Un arī - cik man maksās (kas šoreiz IR svarīgi). :)

Apmācības ilgs apmēram 4 nedēļas, tātad normāli strādāt es varētu sākt tikai novembra beigās. Eh, gribas ātrāk! :D

Labas rytas ..

Astro'n'out - Daļa Rīgas
SOAD - Lost in Hollywood
Noir Desir - Les Vent Nous Portera
Johny Cash - Hurt
The Killers - Romeo and Juliet
U2- The Sweetest Thing
Rent - Seasons of Love
Pink - Dear Mr President
Bi2 & Brainstorm - Skolzkie Ulici
Peter, Bjorn & John - Young Folks
Scorpions - The Wind Of Change
Raimonds Pauls - Mēmā Dziesma
Michael Jackson - We Are the World

Šādi izklausās mans otrdienas rīts. (:

Šodien jābūt atbildei par darbu. Kopš vakardienas kādas 4as reizes palaidu garām zvanus no svešiem nr. Bāc! :D

Jātaisa lazanja pirms vēl neesmu attapusies, ka jāskrien uz treniņu.. Rītā atkal spēle! Pirmie kucēni jau tika noslīcināti; cerams, ka otros varēs paturēt dzīvus :D

Man ir 19 gadu.

Šitais būs nopietns ieraksts.
Man ir apskaidrība. Laikam, varbūt.
Mani nevienam nevajg (pagaidi, ļauj paskaidrot). Mani nemīlēs tā, kā mīl Romeo savu Džuljetu - tik nesavtīgi, aizrautīgi un līdz galam. Un es zinu, kāpēc. Paskat, kāda esmu - ar savām morālajām bērnības traumām, nožēlojamajām attiecībām ģimenē, savu daudzšķautņaino personību un salauzto sirdi, kas vnk neļaus nevienam pietuvoties, jo ir tik ļoti bail, ka atkal sāpēs.
Nē, man nav sevis žēl un es neesmu izmisusi. Viss vienkārši - pārāk liela man tā 'bagāža', lai kādam būtu spēks un vēlme to pavilkt.
Un pasaki, ka man nav taisnība..
Nē, patiesībā negribu, lai tu vispār kko saki.
Keep smiling!

Čau!

Tikko paēdu brīnišķīgas vakariņas, tagad krāsoju sarkanus nagus, klausos Tomā Grēviņā un gaidu, kad novilksies Šreks. Man vēl joprojām nav kurpju, bāc.

Es esmu teikusi, ka jūtos lepna, būdama Jura māsa?

Šodien aizdomājos par Lauru. Tiktāl aizdomājos, ka skumīgi palika. Vairāk tā nedomāšu.

Ja kas, mani pieņēma par tulku :) Bet bet bet.. Nevar zināt, kā būs ar to darba daudzumu un līdz ar to naudas pelnīšanu, bet nu vismaz jūtos.. ..novērtēta :)

Parīt mamma brauc mājās. Ieradīsies tāda laimes pilna, iespaidiem pārņemta, atpūtusies, enerģiska... Forši jau! But I'm jealous.

Šausmīgi gribas uz teātri. Nu ļooooooti gribas. Bet tagad jāsāk atkal iet uz treniņiem - kā nekā 18.okt. pirmā spēle.

Zinājāt, ka mūžībā aizgājusi Vija Artmane?!

Ko es darīju Itālijā

Tātad. Te būs linki, kur var bez problēmām noskatīties 2 video. Bet muļķīgi ir tas, ka tikai itāliski. Piedodiet! Gan jau, ka tāpat šo to no idejas sapratīsiet! ;)

1. Šī ir dokumentālā filma "La Nostra Citta" ("Mūsu pilsēta" - domāta Itālijas pilsēta Trieste), kuru veidojām koledžā pagāšgad (2007./2008.m.g.). Darbojāmies 5 cilvēki no skolas (es, Elroy, Ximena, Urska, Bongani) un vēl mums palīdzēja daži pieredzējuši cilvēki - operators Max, aktieris un režisors Alessandro, projekta vadītājs Simone u.c. Filma ir par imigrantiem - par dzīvi un ikdienu Triestē, salīdzinot to ar situāciju citviet. Tēma ir plaša un sarežģīta. Arī mēs paši, būdami 2us gadus Itālijā, bijām imigranti, bet mūs kā tādus nevar salīdzināt ar tiem, kas tur nokļuvuši, glābjoties no nāves un tagad pārdod somas un grāmatas uz ielām... Mēģinājām uzzināt un izvērtēt dažādus viedokļus - intervējām vietējos itāļus, pašus imigrantus, politiķus, grāmatas autori (gr. par imigrācijas likumiem), mediīnas punkta darbiniekus u.c. utt. Žēl, ka šī versija ir pieejama tikai itāliski, jo tie viedokļi ir tiešām interesanti - cik ļoti, atļaušos teikt, rasistiski ir daži cilvēki vēl šodien!! Ok droši vien, ka jums apniks skatīties, ja neko nevarēs saprast :D Bet anyway es ielieku linku:

http://current.com/items/89006342_la_nostra_citt_percorsi_di_scoperta_dell_immigrazione_a_trieste_parte_prima --> pirmā daļa

http://current.com/items/89006228_la_nostra_citt_percorsi_di_scoperta_dell_immigrazione_a_trieste_parte_seconda --> otrā daļa

Filmas prezentācija notika Triestē, kino bārā (superīga vieta!) - uz to ieradās pietiekoši daudz cilvēku, no kuriem pāris profesionālu, kas mūsu darbu novērtēja ļoti atzinīgi. Vēlāk mūsu filma piedalījās kkādā konkursā, kur dabuja balvu par labāko režijas darbu.

2. Šis ir video par mūsu audiovizuāli teātrālo performanci 2007.gada pavasarī. Tas tapis tā paša projekta ietvaros - par imigrācijas tēmu Itālijā, Triestē. Šis mazliet atšķiras, jo vairāk uzsvara likām uz teatrālo daļu. Strādājām cieši ar vienu imigrantu - no Senegālas. Par viņu arī lielā mērā ir šis stāsts. Par to, kā viņš no Senegālas nelegāli atceļojis līdz Itālijai; par to, kā viņš šeit, nelegāli būdams, cenšas izdzīvot un strādāt; par to, kā viņš uzdrīkstas sapņot - atgriezties mājās un dibināt pašam savu maiznīcu (vai nav skaists sapnis?) :) Šajā darbā esam drusku citā sastāvā - es, Elroy un Ximena tāpat, bet nāk klāt Yiliu un Katy, kā arī vietējā meitene Lara. Šis darbiņš saucas "Arcobaleno" - "Varavīksne". Šis ir daudz īsāks video un ir te:

http://current.com/items/89004121_ayo_bebe_arcobaleno_percorsi_di_teatro_multiculturale

Arī par šo mēs saņēmām daudz labu atsauksmju, bet pāri visam - gandarījumu par savu darbu un par to, ka cilvēki, kas bij uz "izrādi", pēc tam paši sāka runāt, domāt un aizrautīgi diskutēt par imigrācijas tēmu.

Kopumā jāsaka, ka man šī ir bijusi milzīga pieredze. Imigrācijā Itālijā tiešām IR tēma, par kuru runā un par kuru IR jārunā! Cilvēki masām brauc no Āfrikas, Āzijas un arī Eiropas, Balkānu valstīm. Situācija kļūst aizvien saspīlētāka. Un, manuprāt, viena pareiza viedokļa jeb nostājas te nemaz nav. Es laikam par to varētu diskutēt mūžīgi, par ko liecina arī šis memuāram līdzīgais dienasgrāmatas ieraksts.... :D

Cheers! Ja kāds noskatās, gaidīšu kritiku/atsauksmes! ;)

A handful of autumn

Šodien biju pie omes. Mētrās ir TIK labi! Nekur citur nevar sajust tādu mieru... Un tagad viss tur ir tik rudenīgs - tā vien gribas elpot dziļāk, skatīties ilgāk, klausīties uzmanīgāk un iet lēnāk (vai apstāties pavisam)...



Apžilbt no košajām dabas krāsām
Samērcēt kājas dubļainās peļķēs
Ieraudzīt savu silto elpu
Smieties par baltajām mušmires pumpām
Klusībā apbrīnot dzeni priedē
Ar vērienu spridzināt pūpēžus
Paslēpties mīkstajās zelta smilgās
Pažēlot vējā krītošās lapas
Atvadīties no putniem
Un ļaut saulītei sildīt seju

Man tik ļoti ir pietrūcis rudens.

Ārā pūš vējš

Man mācas virsū depresīvas eksistenciālisma domas, kas ievelk visu manu čakru lielā melnā caurumā, kurā pats nesaproti ne laika, ne mēra, ne attiecību jēgu un formu. Man atkal bail no sevis nerealizēšanas. Un man atkal ir sajūta, ka mani nosoda - ne tikai cilvēki, bet arī visas dzīvas un nedzīvas lietas. Man laikam ir paranoja - viss uz mani gaidoši glūn, viss mani vērtē, viss man liek justies sīkai.

Man šķiet, es par daudz domāju par to, kā aiziet laiks. Par ātru aiziet. Tas tā vienkārši izslīd no rokām - tikko bij daudzsološs potenciāls, tagad tikai nevajadzīga, vējā palaista, bāla atmiņa.

Mēs jau paši sev varam vienmēr pagūt sarežģit dzīvi, bet lielākoties, manuprāt, tie ir naivi mēģinājumi aizklāt sev acis, lai neredzētu, kādas niecības patiesībā esam un lai nebūtu jādomā par kaut ko tik izaicinoši kaitinošu kā sava nākotne. Nē?

Nu laikam jau mēs katrs esam mazliet citādāks. Es domāju par nākotni. Kā lai nedomā, kad katru dienu mosties ar mokošo jautājumu - nu, kas tad no tevis iznāks? Nu, kur tad tu iesi mācīties? Nu, kad tad būsi atradusi darbu? Nu, ko tad šodien darīsi? ... Un es jūtu, kā man to visu jautā, pat klusējot. Un man sāp sirds. Jo vairāk jautājumu, jo mazāk atbilžu. Nezinu, kāpēc tā, bet esmu iesprūdusi - kā Pūks Trusīša alā. Un nē, es nejūtos kā niecība un mani par tādu neuzskata - no manis gaida "kaut ko", BET patiesībā nekā no manis nav. Es esmu tikai apjucis, no laivas izmests cilvēks, kas pats tagad nesaprot, vai glābties vai ļauties grimt līdz dibenam.

Šim ierakstam nav beigu. Nebūs. Paliks, karājoties gaisā - jo tieši tā es šobrīd jūtos!

Un nav jau jābūt hipijam, lai...

"When the power of love overcomes the love of power the world will know peace."
/Jimi Hendrix/







peace_pace_paz_pokoj
vrede_paix_frieden_rauhaa
taika_jamm_amani_miers
fred_beke_kapayapaan_mir_amaharo

Iedvesmai.

Take that sinking boat and point it home
We've still got time
Raise your hopeful voice you have a choice
You've made it now

Šis ir piedziedājums dziesmai Falling Slowly (by Glen Hansard) un es viņu klausos jau kādu divsimto reizi :D

Noskatījos filmu Once. Iesaku. Nebij slikta. :)

Fuck you!

Fuck you! Fuck you! Fuck you!
Par to, ka tev liekas nepanesams tas, kas patiesībā ir manas personības kodols.
Par to, ka ar mani kā ar koka lelli apejies.
Par to, ka uzdrīksties uzstādīt noteikumus cilvēkam, kam brīvība ir svarīgāka par visu pasaulē!
Par to, ka pat nepacenties saprast. Vieglāk taču ir izlikties par muļķi.
Par to, ka slēpies aiz citu muguras un par to, ka liekuļo!
Par to, ka liec man just to, ko nejūtu vai negribu sajust.
Par to, ka uzliec nepanesamu spiedienu.
Par to, ka tev tik ļoti vienalga.
Par to, ka notēlo kucēna acis un neaizsargātu dvēselīti.
Par to, ka pats nezini, kas esi, kāds esi, kā esi.
Par to, ka smejies un par to, ka izsmej.
FUCK YOU!

P.S. Es vēl nezinu, vai palika labāk...

Mazliet - vairāk - par daudz.

Vakardiena bij pārdzīvojumu pārpilna.
Vienā mirklī šķiet, ka sirds lūzt vai pušu.
Visa diena nodzīvota apjukumā un ļaunās priekšnojautās.
Ir tik bail pazaudēt tos, ko mīli, vai ne?
Liekas, esmu pieļāvusi ne vienu vien kļūdu. :(
Pienāk vakars - jābrauc pie Bundes! Vai man gribējās?? Par visu vairāk man gribējās būt vienai. Bet kas apsolīts, tas jādara. Ņemot vērā manu nožēlojamo morālo stāvokli un dubļos izvārtītās emocijas, radās dilemma - nedzert nemaz vai dzert tā, ka pasaule griežas pa riņķi un dzīve iekrāsojas gaišākos toņos..?
Ar Santu tikām līdz Ķekavai, kur mums pretī mašīna. Iekāpjot man rokās tiek iegrūsta šampja pudele. Decision made - es šonakt dzeru! :D
Bij jocīga nakts... It kā gribas aizmirsties un ļauties plūsmai, lai vai kur tā vestu, bet tā pavisam atslābt nemaz neizdevās. Varbūt uz mirkli. Bet tās domas, raizes un atmiņas jauktin jaucas pa galvu, lai cik tur arī nebūtu to promiļu... Tāpat jau zinu - no rīta attapšos, ka nekas taču nav mainījies. Problēmas pašas par sevi neatrisinās.
Tādā emocionālā pagrīdē nokļuvusi, es mēdzu ļauties mirkļa vājumam un sastrādāt muļķības. Šonakt, lai arī daudziem tā šķita, bet es varu likt roku uz sirds - neizdarīju neko tādu, kas būtu jānožēlo!! Un ar to lepojos :)
Būs labi. Tagad vajadzīgs mazliet miera un klusuma. Mazliet laika. Viss būs labi. :)
*Snow Patrol - Chasing cars*

Happy summary

1diena, 22.septembris --> Lauma aizbrauc. Ance dodas uz Vecāķu pludmali. Un nopeldās! (:

2diena, 23.septembris --> Ance izšķiež laiku darba meklējumiem un vakarā dodas uz Nacionālo teātri - uz Keriju. Smuki dziedāja, arī horeogrāfija vnk super! (:

3diena, 24.septembris --> Ance izguļās. Vakarā treniņš, uz kuru Vinbergs neierodas, jo iepriekšējā dienā bij pamatīgi.. ..papriecājies! :D Pa pastu BEIDZOT tiek atsūtīts mans koledžas diploms!!


Atziņa! Prieks ir priecīgs, bet vēk priecīgāk ir, ja priecājamies visi kopā... (:

Sick!

Šonakt murgoju.
Redzēju sevi invalīdu ratos - kaut kur baigi steidzos.
Kad pamodos, atšķīru Sapņu Tulku:
"Invalīds, par to būt - BEZDARBS" !!!
Paldies, Likteni, vēl skaidrāku zīmi Tu man nebūtu varējis atsūtīt..!

Atradu vienu.

Es tevī vīlusies
Kā muļķa zaglis tukšā bankā
Bet tevi mīlu
Kā trauslu ziedu aukstā tankā

Tu neraudi, es piedošu
Vēl nav tavs karogs mastā
Vēl tava vecā seja
Naiva bērna maskā

Es zinu liktenis
Kā akls spēlmanis
Ar visu tavu zeltu riskēs
Un zaudēs. Tēt, zaudēs!

-ance-

oooo vakariņš labs! ooo, nu jau divi!

Divas negulētas, fantastiskas, neaizmirstamas naktis. Nedaudz no visa - mazliet no regeja Kosmosa Sunī, mazliet no dejām Oranžā un Cubā, mazliet no iemalkošanas Runcī, Eksporta ielā un pa ceļam, mazliet no naksnīgām uzkodām Hesburger, Chilli Picā un pašu virtuvē, mazliet, nē, pārpārēm draugu mīlestības un sirsnīgo smaidu. :)
Laumu, es ceru, ka arī tev prombraucot būs tikpat daudz gūto pozitīvo emociju un ka šie mūsu izgājieni liks vēl un vēl atcerēties, cik neatkārtojami LABI mums visām ir kopā. Un ja nāk virsū homesickness, sapurinies un apsolies sev izturēt, kaut vai tāpēc vien, ka mēs esam pieradušas savu Laumu redzēt stipru! Bet atceries arī to, ka lai tur vai kas - tevi gaidīsim vienmēr (ar atplestām rokām!) ;)
Cheers! Par īstāko draudzību, ko pasaule pazīst!

Je suis fatiguée!!

Kad nāk virsū nogurums, tad arī emocionāli viss apgriežas kājām gaisā un reizēm birst asaras ne par ko.

Ilgojos pēc mazajām sirsniņām, kas izkaisītas pa visu pasauli.

Un re, tevis man tiešām pietrūkst like hell..!

Nekas.
Everyone gets those ups and downs.

Anceus communis.

Amizanti - jo vēlāk aizeju gulēt, jo agrāk pieceļos. Laikam vainas apziņa moka. Ehh šonakt vispār negulēšu! Nē, tā tiešām nav laba doma. Pusnakts - tas būtu optimāli. Un nevis 3am! Pie visa vainīgs msn - ka es jums saku! Jā, msn un draugi, kas dzīvo radikāli atšķirīgā laika joslas zonā.

Ko lai šodien dara? Viss atkal liekas tik tukšs un bezjēdzīgs. Bet varbūt tā ir tikai tāda rīta depresija (Ances parastā jeb Anceus communis)... Varētu aizbraukt pie omes - vismaz paēstu. Vakarā uz centru - jāpaskatās uz cilvēkiem. Jāpiezvana uz bibleni arī - man tās grāmatas jau mēnesi te stāv. Tāpat nelasu.

Lāc, tev taisnība - man jāatrod darbs. Ja kādam ir kāds piedāvājums, padalieties, ok? Citādāk es jau sāku justies kā liela balamute - tik runā un runā, bet nedara - fui, nesmuki.

Es pati sev esmu apnikusi.

Ar ko lai sāk?

Kā man gribas atzīties mīlestībā! Bet kam?

Varbūt Van Gogam - par ziedošo ķiršu krūmu.
Varbūt rudens jūrai - par iedvesmu un vientulību.
Varbūt Ādamam un Ievai - par grēkošanu.
Varbūt džinam ar toniku - par dzīves jēgu.
Varbūt Napoleonam - par iekarojumiem un saldo krēma pildījumu.
Varbūt Kalifornijai - par RHCP.
Varbūt Luisam StipraiRokai - par džezu.
Varbūt visa beigām - par jaunu sākumu.

Jā, es sākšu ar iemīlēšanos. Man patīk. :)