2009-01-10

Send me on my way


Katru rītu tagad mostos ar "bļin".
Man bail. Par Indiju.
Galva kā spainis, spainī zupa, zupā labi zināmas sastāvdaļas: nē, nevaru, negribu, nemāku, nesaprotu, baidos, baidos, baidos...
Domām liels spēks. Arī sliktajām. Cenšos savākties un paskatīties uz visu no citas puses.
Patiesībā jau es zinu, ka tieši tādu avantūru dēļ ir vērts dzīvot.
Un pat ja pieļauju milzīgu kļūdu - arī tas ir zelta vērtē. Būs pieredze, vai ne?
Šajā dzīves posmā varu atkal un atkal pārliecināties, ka mani draugi ir mans hašišs.
Katrs vārds, katrs smaids man dod spēku ticēt, ka būs tā, kā jābūt. :-)
Cheers! Lai turpmāk aizvien mazāk rītu ar "bļin"!

5 komentāri:

m.n.k.p. teica...

atceries kāpēc tu to dari! kāpēc tu to gribi?
un nedomāju, ka spēj TIK ļoti kļūdīties...nav tač tāda pareizā vai nepareizā...

būs viss kārtībā...es vairāk domātu par to vai būtu pietiekami stipra gan fiziski, gan morāli...

lūdzu izgulies un nodarbini sevi ar citām domām, jo tev vairāk kā mēnesis vēl līdz prombraukšanai...tu nedrīksti sevi tā mocīt..vēl paņemsi un saslimsi un nedrīkstēsi vispār nekur braukt!

viss būs labi...jābūt labi...

agn teica...

Tu šobrīd noteikti esi mans pats drosmīgākais draugs!

stormijs teica...

man patiik buut par hashishu! :* tu jau zini.

stormijs teica...

have a little faith in me ir iespeejams labaaka dziesma ko liidz shim bridim biju dzirdejusi.

ance teica...

<-- lūk, tas mani tur :)*

p.s. laur, man patīk tava mūzikas gaume - ahaha!! ;)